 |
NODERĪGA INFORMĀCIJA / Finanses
FINANSES Naudas plūsmas aprēķins Ikviena finansējuma piesaistes pamatā ir finanšu plāni, kas atspoguļo potenciālajam investoram projekta dzīvotspēju un iespējamo atdevi no ieguldījumiem, kā arī sniedz ieskatu citos finanšu rādītājos. Finansiālās darbības prognozi pamatā veido 3 - 5 gadiem, bet ne mazāk par aizdevuma darbības laiku, ja tiek ņemts bankā kredīts. Finanšu plānā jāiekļauj:
Naudas plūsma pakāpeniski ieviesīs skaidrību finanšu jautājumos. Slikta un nepareiza apiešanās ar naudu ir viens no izplatītākajiem biznesa neveiksmes cēloņiem. Veidojot naudas plūsmas aprēķinus Tu vari:
Atšķirībā no naudas plūsmas aprēķina, kas parāda stāvokli ik pēc noteikta laika, šis aprēķins atspoguļos vidējā termiņa mērķus pēc pirmā vai pirmajiem diviem gadiem, kā arī to, ko vēlaties sasniegt. Šos aprēķinus ir ieteicams veikt ik mēnesi vai reizi ceturksnī. Peļņas/zaudējumu aprēķinu veikšanas mērķis ir biznesa dzīvotspējas noteikšana. Taču peļņa, kas šeit parādīsies, ne vienmēr ir arī realitāte. Peļņas/zaudējumu aprēķins ļaus labāk saprast, cik ir jāiegulda, lai paplašinātu savu biznesu. Bez tam aprēķini ļaus izvairīties no negaidītām situācijām un noderēs plānošanai tālākiem attīstības periodiem. Pats galvenais ieguvums no aprēķiniem ir iespēja modelēt dažādas situācijas, kā arī iespēja novērtēt, vai ieguldījums šajā projektā ir veiksmīgs vai nē, salīdzinājumā ar atdevi, kas būtu, ja šie paši naudas resursi tiktu ieguldīti cituviet, piemēram, kā naudas noguldījums bankas depozītā, iegādātas akcijas vai iegādāts nekustamais īpašums. Grāmatvedības bilance ir divdaļīga tabula, kur vienā daļā, ko sauc par aktīvu, ir parādīti visi uzņēmuma īpašumā esošie līdzekļi, bet otrā daļā, ko sauc par pasīvu – šo līdzekļu izveidošanās avoti. Līdzekļus un to avotus bilancē rāda tikai naudas izteiksmē. Bilance dalās sīkākās daļās, kuras pieņemts saukt par bilances posteņiem. Katrā bilances postenī, kas sastāv no posteņa nosaukuma un summas naudas vienībās, ir apvienoti dati par ekonomiski vienveidīgiem uzskaites objektiem. Tā kā bilances abas puses ir viena un tā paša līdzekļu kopuma grupējums divos atšķirīgos veidos, tad grāmatvedības bilances aktīva un pasīva summām ir jābūt vienādām. Uzņēmējam ir pieejami daudzi un dažādi finansējumu veidi. Tie atšķiras ar:
Pieejamākie finansējuma veidi ir banku piedāvātie finanšu pakalpojumi – kredīts (īstermiņa, ilgtermiņa), līzings, faktorings, bez tam pieejami ir arī granti jeb valsts atbalsta programmas, kā arī privātās un publiskās investīcijas jeb riska kapitālu fondi. Līzings Līzings ir noma ar vai bez izpirkuma tiesībām termiņa beigās. Tas ir ātrs un vienkāršs veids, kā finansēt likvīdus nomas priekšmetus. Parasti līzings tiek izmantots mazumtirdzniecībā, iegādājoties:
Līzings ļauj piegādātājam uzreiz saņemt naudu par darījumu, bet pircējam norēķināties ar līzinga kompāniju daudz ilgākā termiņā. Finanšu līzinga rezultātā pirkuma priekšmets nonāk pircēja īpašumā līguma termiņa beigās. Operatīvais līzings nozīmē, ka pirkuma priekšmets nepāriet pircēja īpašumā, to parasti atpērk pārdevējs par atlikušo vērtību, kas ir norādīta līgumā. Kredīts, likmes un atmaksas veids Kredīta procentu likme ir gada maksa par aizdevumu, kas izteikta procentuāli un tiek aprēķināta no vēl neatmaksātās kredīta summas. Pastāv divu veidu procentu likmes — mainīgā un fiksētā. Šīs likmes atšķiras ar to fiksācijas termiņu — mainīgā procentu likme var tikt fiksēta uz laiku līdz 6 mēnešiem, savukārt fiksētā procentu likme var tikt fiksēta uz laiku līdz 5 gadiem. Kredīta atmaksa tiek veikta katru mēnesi saskaņā ar iepriekš sastādītu maksājumu grafiku. Ikmēneša kredīta maksājumi sastāv no pamatsummas un procentu maksājumiem, kuri uzkrājušies mēneša laikā. Kredīta maksājumu grafikā tiek noteikts konkrēts datums katrā mēnesī, līdz kuram ir jāveic maksājums. Atsevišķos gadījumos bankas piedāvā kredīta brīvdienas, kas nozīmē, ka kredīta ņēmējs līdz pat 2 gadu laikam neveic pamatsummas atmaksu, bet veic tikai kredīta procentu atmaksu. Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai kā vienam no vismazāk attīstītajiem ES reģioniem ir iespēja izmantot ES sniegto finanšu palīdzību ekonomikas ilgspējīgai attīstībai un stabilitātei. Patlaban Latvija saņem finanšu palīdzību ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda starpniecību, kā arī platības maksājumu un papildus valsts tiešo maksājumu veidā lauksaimniekiem (papildus informācija Zemkopības ministrijas mājas lapā), un vēl ar Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG starpniecību un uz individuālo projektu pieteikumu pamata. Laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam Latvija kā viens no vismazāk attīstītajiem ES reģioniem varēs pretendēt gan uz ES struktūrfondu, gan uz Kohēzijas fonda un citiem finanšu līdzekļiem. Tāpēc Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts aktīvi piedalās sarunās gan par finanšu perspektīvu, gan par likumdošanas dokumentu ietvaru. Mājas lapā www.esfondi.lv ir pieejama informācija gan par likumdošanas bāzes attīstību 2007.-2013.g., gan par iespējamajiem finansējuma apjomiem, gan arī par tādiem plānošanas dokumentiem kā Eiropas Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments un Operacionālās programmas, kā arī cita veida noderīga informācija. Riska kapitāls ir vitāli svarīgs jauniem un strauji augošiem uzņēmējiem. Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmumu pašu kapitālā, kad riska kapitāla kompānija iegulda uzņēmumā naudu, bet pretī saņem uzņēmuma daļas vai akcijas, tas ir, kļūst par līdzvērtīgu uzņēmuma līdzīpašnieku. Ieguldījuma mērķis ir veicināt uzņēmumu straujāku izaugsmi un attīstību. Riska kapitāla fonds līdz ar pārējiem uzņēmuma īpašniekiem uzņemas daļu no uzņēmējdarbības riska, atbilstoši tam arī sagaida paaugstinātu atdevi uz ieguldījumiem. Dažādiem riska kapitāla fondiem ir dažādas prasības pret to, kādam ir jābūt uzņēmumam, lai riska kapitāla fonds vispār izskatītu iespēju ieguldīt. Dažiem fondiem, piemēram, ir „nevēlamo” nozaru saraksts – tās ir nozares, kurās strādājošus uzņēmumus fonds neatbalsta. Tomēr pilnīgi visi fondi dos priekšroku uzņēmumam, kura īpašnieki un vadība ir izteikti orientēti uz izaugsmi. Visus fondus interesēs, cik viegli vai grūti pēc dažiem gadiem būs pārdod savas daļas uzņēmumā. Tas būs milzīgs pluss sarunās ar riska kapitāla fondu, ja uzņēmuma esošie īpašnieki paši sev par mērķi būs izvirzījuši uzņēmuma attīstīšanu līdz noteiktai pakāpei un tā pārdošanu pēc tam. Būtu labi arī uzņēmējam zināt par potenciālo pircēju un viņa vēlmēm. Nacionālās programmas „Riska kapitāla finansējums” ietvaros ir izveidoti trīs no valsts budžeta un ES struktūrfondiem līdzfinansēti riska kapitāla fondi - ZGI fonds, kuru vadīs SIA Zaļās gaismas investīcijas, Otrais Eko fonds, kuru vadīs AS Eko Investors un INVENTO, kuru vadīs SIA TechVentures Fondu Vadības Kompānija. Šie fondi investēs mazās un vidējās komercsabiedrībās ar augstu izaugsmes potenciālu un pievienoto vērtību, to ieguldot uzņēmumu pašu kapitālā vai piešķirot ar pašu kapitālu saistīto finanšu instrumentu veidā, kā rezultātā piesaistītais papildus finansējums tiek izmantots esošās darbības paplašināšanai un jaunu produktu vai tehnoloģiju attīstībai.
* Informācijas avots www.liaa.gov.lv |
